BIOHUMUSS (VERMIKOMPOSTS)
APSTRĀDĀTS ORGANISKS MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS
100% dabīgs produkts
Biohumuss (saukts arī par vermikompostu jeb slieku kompostu) veidojas, Kalifornijas sarkanajām sliekām pārstrādājot organiskos atkritumus – kūtsmēslus, dažādus dārzeņus, lapas utt. Vizuāli biohumuss atgādina melnzemi, tam nav nekādas smakas.
Izmanto kā pamata vai papildus mēslojumu visām augu kultūrām, kā arī augsnes ielabošanai. Satur augiem nepieciešamos mikro un makroelementus, fermentus, vitamīnus, humīnvielas un augu augšanas un attīstības hormonus.
Labvēlīgā ietekme
Kvalitātes rādītāji
atveseļo, bagātina augsni un uzlabo tās struktūru
uzlabo smago māla augšņu aerāciju un iekšējo drenāžu
palielina smilšainu augšņu ūdens noturēšanas spējas
bagāts ar humusvielām, kas ir labvēlīga vide vajadzīgajiem mikrobiem
mikroelementu un makroelementu daudzveidība augiem viegli pieejamās formās
stimulē augu augšanu un palīdz tiem tikt galā ar slimībām
samazina ikgadējās dārza uzturēšanas izmaksas un rūpējas par dabu un vidi
palielina dīgtspēju par 11-24%,salīdzinot dīgļus, ja neizmanto humusu
palielina ražību par 15-25%; salīdzinot, ja humuss netiek izmantots
ražu iegūst līdz divām nedēļām ātrāk, salīdzinot, ja humuss netiek izmantots.
- NPK 0,9 – 0,9 – 0,7
- Reakcija (pH KCl): 7,3
- Mitrums, maks. %:
- Organiskās vielas, min. %: 20,1
- Augu barības elementi, min. %:
- Kopējais slāpeklis (N): 0.9
- Kopējais fosfors (P2O5): 0.9
- Kopējais kālijs (K2O): 0.7
- Uzglabāšanas temperatūra no -30ºC līdz +40ºC.Sargāt no lietus un tiešiem saules stariem.
Pielietojums
Biohumusu pielieto gan kā beramu substanci, gan arī gatavo no tā ūdens uzlējumu.
Sajaucot vermikompostu ar augsni attiecībā 1:3, uzlabojas augsnes struktūra un mazinās blīvums.
BIOHUMUSĀ ESOŠĀS ORGANISKĀS VIELAS IR BIOLOĢISKI AKTĪVAS. VISLABĀKĀ REZULTĀTA SASNIEGŠANAI JĀIEVĒRO IETEICAMĀ DEVA!
Biohumusa un tā produktu izmantošana dažādu augu, stādu, dārzeņu, koku, krūmu, labības utt. audzēšanā un mēslošanā samazina vai pat izslēdz vajadzību lietot minerālmēslus, jo augi kļūst imūnāki pret slimībām, turklāt iznākumā tiek iegūti bioloģiski tīri un augstvērtīgi produkti.
Piedevām tādā veidā tiek atjaunoti arī dabas resursi, kas gadiem tikuši nīcināti, lauksaimniecības industrializācijas procesā izmantojot mākslīgos minerālus un indes.
PIEBAROŠANA VEĢETĀCIJAS PERIODĀ
Reizi mēnesī apber biohumusu apkārt augam (1L biohumusa uz 1 m2 vai 100–150 ml ap katru sakni), samaisa ar augsni un aplej. Ogulājiem un augļu kokiem reizi mēnesī apber 1L uz 1 m2.
BIOHUMUSA IZMANTOŠANAS KALENDĀRS
*saskaņā ar Latvijas Biohumusa ražotāju asociācijas ieteikumiem
MĒNESIS | KULTŪRA | LIETOŠANA |
Marts, Aprīlis | Gurķi, tomāti, paprika, kāposti, kabači, ķirbji | Sajauc biohumusu ar kūdru vai melnzemi attiecībā 1:3. |
Maijs | Dilles, pētersīļi, salāti | Biohumusu vienmērīgi ieber vadziņā, sajauc ar augsni, aplej, pēc tam iesēj sēklas. Uz 1 m2 vagas l biohumusa. |
Sīpoli, burkāni, bietes | Uz katru kvadrātmetru platības iestrādā 0,5 kg biohumusa, sajauc ar augsni, samitrina, tad stāda. | |
Kartupeļi | Zem katra kartupeļu cera stādot ieber vienu sauju (apt. 50 g) biohumusa. | |
Tomāti un gurķi | Katrā stādāmajā bedrītē ieber apmēram 2 saujas (apt. 100 g) biohumusa, samitrina. | |
Augļu koki un ogulāji | Katrā stādāmajā bedrē 1–2 kg biohumusa sajauc ar zemi. | |
Jūnijs, Jūlijs | Papildmēslošana | Apber apkārt augiem vai ejā starp tiem attiecībā 0,5 katru kvadrātmetru augsnes, sajauc ar to un aplaista. |
Augusts | Zemeņu stādi | Katrā stādāmajā bedrītē ieber 3–4 saujas biohumusa (150–200 g), aplaista, tad stāda. |
Septembris, Oktobris | Jāņogas un ērķšogas | Katrā stādāmajā bedrē ieber 1–1,5 kg biohumusa, sajauc ar augsni, aplaista un tad stāda. |
Ziemas ķiploki | 1 m2 stādāmā vietā l biohumusa sajauc ar augsni 10 cm dziļumā. samitrina, tad stāda. | |
Ābeles, bumbieri, ķirši, plūmes | Katrā stādāmajā bedrē iestrādā 1,5–2 kg biohumusa, sajauc ar augsni, aplaista, tad stāda. | |
Visi rudens un ziemas mēneši | Telpaugi, garšvielu podiņi uz palodzes | Nelielu sauju katrā podiņā reizi divos mēnešos zem auga. |